Abuls ar pietekām ~ 

no sateces avotiem: Spindaga; Abuliņa; Puju strauts; Knīpupīte; Kulbāssu strauts; Veģupīte; Sužupīte; Strantes ez., Stulbis; Avota; Vīksnene; Mutulīte; 

Abuls ar pietekām veidojas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; Gaujas < kreisā pieteka Tālavas zemienes Sedas līdzenumā; sākas tuvu Pleskavas (Vidzemes) šosejai pirms Smiltenes. Ietek 6 km augšpus Valmierasgrīva 30,2 m.vjl.                                                                                                                                                                                                                                                                                            PAPILDINĀTS - 13.07.2018.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 ABULS54,7 Abuliņa 140* sateka zem 170 11,5
430  pār-hes-ota

* LR topografiskā karte 1:50 000 

Sateku avoti atrodās Vidzemes augstienē 170 m virs jūras līmeņa, sateku strauti Abuliņa un Spindaga ūdenšķirtnē ar Rauzu; tek pa Vidusgaujas ieplaku. Kopējais kritums literatūrā minēts 129 m, augštecē un vidustecē vietām līdz pat 10 m/km. Upē ir Tepera ūdenskrātuve, arī virkne dzirnavezeru. Upe ļoti piesārņota (R.Avotiņa94). Meliorācijas rezultātā kļuvusi īsāka. Nepilnus 10 km vidustecē skaitās "valsts nozīmes ūdensnoteka". Baseinā atrodas Mārsnēnu, Miegupes, Biksējas, Kačoru u.c. lieli purvi;

..sākas 8 km dienvidos no Smiltenes; strauja. Pie Smiltenes nodarbina dažas dzirnavas.. (LKV1927). Garums 79 km (LME1965);

Reiz bija purvs un purvā akacis, vai ezeriņš. Purva malā dzīvoja māja, kurā domāja - "te sākas Abula upe, jo mūsu māju tā arī sauc." Abuliņu mājas vairs nava, purvs pārvērsts par krūmainu ne-tīrumu, bet Abuls sākas..., kur kuram. Tek vairāki strauti/grāvji un katrs var izvēlēties savu "Abulu". Manuprāt, upe Abuls sākas tur kur satek kopā vairāki lielākie no mazajiem.

Lielākās pietekas  - >Nārvelis 9km; <Dranda11; <Nigra22 (<Mutulīte 26); <Lisa 28; 

Kad garumu km atšķiras no citviet lasāmiem, upes.lv izmantoju melioracijas digitālā kadastra nepārstrādātus ciparus, noapaļotus. 

DZIRNAVAS - 1638.g. Brenguļu p., Brenguļi (Wrangelshof), O, tv M.Strubergk, pv Rackzinskii;  Smiltenes p., Smiltene (Schmilten), D, tv S. Bannier atraitne, pv A. Schwabe;  Trikātes p., Trikāte (Trickaten), D, tv Hauptm. H. Lederbohr, pv Knz. Pobelski; 1898.g. Trikātas p., Lubi (Lubbenhof), U, v, z; 1938..g. Smiltene Tiltleju dz., U, M, vv, z, īp. Š. Bērmans; Vidus dz., U, T, Ip. J. Zvejnieks;  Smiltenes p., Brutuļu dz., U, vv, v, z, īp. Marta Dance, Hedviga Ozola, n. K. Grims; Cērtenes dz., U, īp. E. Strožs; Trikātas p., Pluķu dz., U, īp. J. Venters; Trikātas dz., U, v, z, Ip. Rūpn. - tirdzniec. sab.~Abuls"; Brenguļu p., Vecbrenguļu dz., U, vv, c, z, īp. Rūpn.-tirdzn. a/s ~Abuls"; (A.T.85

Dažkārt kartēs mēdz "savilkties" augšgalos kopā tuvu esošā Mutulīte ar Nigriņu; rodas lieka neesoša pieteka "Mutulīte". Līdzīgi Kulbāss tek pretēji... Lielmeliorācija Jāņapurvā salaida kopā Nigras un Mutulītes lejteces. 

Upe bieži pārplūst bula laikā, varbūt tāpēc tāds nosaukums, vai arī no Abuliņu mājām Smiltenes pag., kur upe sākas. Vēl teika stāsta, ka upe Abuls nosaukta kāda karavadoņa vārdā, kura uzvārds bijis Abuls. Karavīri viņu esot apglabājuši upes vidū (tajā vietā, kur tagad atrodas sala) un apbēruši ar zemi. Upi par piemiņu viņam nosauca par Abuls, bet upes vidū no tās reizes esot sala. (Trikātas biblioteka). Pieminētā sala atrodas pretīm Trikātas pilsdrupām, un vecie vietējie to saukuši par Zviedru kapiem vai "Tālivaža kaps". Kā tāda tā arī reģistrēta aizsargājamo vēsturisko vietu sarakstā.

Tautas teikas - vietnē pasakas.net; 

Laivojuma apraksts- foto ceļojums vietnē baili.lv

Raksts - zinātnisks pētījums par Abulu no ZIVJU skatupunkta; mosp.lv mājaslapa. Arī attēlu virkne. 

Abula taka - saite beverinasnovads.lv,

Brenguliešos radies papildinājums - zaļi 15 vietu vārdi pievērsīs uzmanību dzimtās zemes patiesajai vēsturei! Apraksts no biedrības "Beverīnas ūdeņi" un Edvarda Laura jaunākajās Beverīnas Vēstīs,  6. - 7. lappuse. 


foto - Dārdeņu akmens vecupes krastā 2015. gada Saulgriežos

Baseina shēma no www.mosp.lv

 VĒRTUMI KRASTOS -

< 2 km Cērtenes pilskalns; 
Smiltenes vēsturiskais aizsprosts; 
Piemiņas akmens Kr.Barona gājienam;

< piemiņas zīme Vēžniekos J.Balodim; 

>Alkasu dižliepa; > Trikātas pilskalns; 

< Rūtiņu kļava; >Abullāču vīksna;
<Dārdeņu (Upmaļu) akmens;

``````````````````````````````

Puju strauts ir Abula > labā pieteka Smiltenes novadā. Iztece - pie Mežviju mājām. Ietek Abulā uz dienvidiem no Silvas. Puju strautu šķērso valsts autoceļš P27 (Smiltene — Gulbene), tā krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas.

Dranda (arī Lembupīte) ir 11 km gaŗa Abula < kreisā pieteka Smiltenes novadā. Izteka - uz ziemeļiem no Launkalnes. Tek . Ietek Abulā pie Pavāriem. Lielākā pieteka - Cērtene. Drandu divreiz šķērso valsts autoceļš V235 (Lembis–Drusti–Vecpiebalga), tās krastos atrodas Lembis

Cērtene (arī Abulstrauts) ir 8 km gaŗa Drandas < kreisā pieteka Smiltenes novadā. 8km Izteka - uz rietumiem no Lembja. Tek caur Cērtenes dzirnavezeram. Ietek Drandā uz dienvidiem no Klievezera. Cērteni šķērso valsts autoceļš V234 (Smiltene–Rauna), tās krastos atrodas Vidzeme un Smiltenes pilsētas Cērtenes rajons.

Nārvelis ir Abula > labā krasta pieteka Smiltenes un Strenču novadā. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 NĀRVELIS 9KarvelisNarvele     6,625,5  

Sākas no Slīpju ezera uz Smiltenes un Plāņu pagastu robežas. Tek rietumu virzienā, upes gultne visā garumā regulēta. Uzņem novadgrāvju ūdeņus no apkārtnes meliorētajām platībām. Upi šķērso autoceļš P25. Grīvas posms 0,8 km regulēts 1930-os gados.

Nigra (arī Labzna, Blomupe) ir Abula < kreisā pieteka Smiltenes novadā, augštecē Knīpupīte;? 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 NIGRA 26 Labzna140  
 192 11,076 (138)*
0,021 *melior-cipars?

Sākas Brantu pagasta dienvidos no neliela avota, tek ziemeļu—ziemeļrietumu virzienā pa Vidzemes augstienes ziemeļu malu. Augštecē Mežoles paugurainē tek pa dabīgu ieleju, līdz 15 m dziļu, liels relatīvais kritums. Tālavas zemienes līdzenumā lejpus autoceļa P18 upes gultne regulēta 3,5 km, tai skaitā 2km jaunā kanālā. Uz upes uzstādinātas vairākas ūdenskrātuves — Bērtuļa dzirnavezers augštecē, Prūšu ez., Blomes dzirnavu ezers Blomē un Steģu ūdenskrātuve pie autoceļa P18

DZIRNAS -Blomes p., 1638.g. Blomes p., Blome (Blumenhof), O, tv Gen. Major A. Lillien, pv Malinski; 1938..g.Blomes dz., U, īp. K. MiezisMuiniešu dz., U, īp. K. Liezers; (A.T.)

Lielākās pietekas ir >Knīpupīte7, >Pelnanču upīte7;<Alkšņupīte -Strantes ezers- /Brantupīte //Varžupīte;

Mutulīte (arī Biksēja, augštecē - Braslupīte) bija Abula < kreisā krasta pieteka Smiltenes un Beverīnas novados

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 MUTULĪTE 23 Biksēja 141  Brantu ez.
 193,8 12,7 62 0,017

Izteka - neskaidra (no Brantu ezera?) Zaķīša mežā Mežoles paugurainē, kur liels kritums - 8 m/km. Ietecēja Abulā 3 km lejpus Nigras ietekas Sedas līdzenumā. Padomju lielmeliorācija pievienoja Nigras lejasgala kanālam. Caurtek Brantu dzirnavezeru un Asuānu. Mutulīti šķērso valsts autoceļi V251 (Branti–Pieniņi–Launkalne), V321 (Priekuļi–Jāņmuiža) un P18 (Valmiera—Smiltene) kur tā ir kanāls. Krastos atrodas BrantiJeberi un Biksēja. Lielākā pieteka Kulbāsu strauts; 25 000 topokartē tas uz petējo pusi pievienojas Lisai?!

Lisa ir Abula < kreisā pieteka RaunasPriekuļuSmiltenes un Beverīnas novados

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 LISA 28 Lisiņa    17,3
 118,6 

Izteka Mežoles paugurainē uz dienvidiem no Gaiķiem. Ietek Abulā augšpus Trikātas Tālavas zemienes Sedas līdzenumā. Caurtek Kāpiņu dīķi, Rozes dzirnavezeru, Dutkas ezeru, Pannas ezeru un Baznīcas ezeru. Lisu šķērso valsts autoceļi V298 (Cimze–Lisa), V323 (Liepa–Smiltene), P18 (Valmiera—Smiltene) un V196 (Valmiera–Brenguļi–Bikseja), tās krastos atrodas Rozes, Dzirkaļi, Dutka. 

Lielākās pietekas - Kaivu grāvis, Kaņupīte12; Sīkuļu grāvis, Sužupīte, Vaiģupu upīte un Veģupīte. 

Kaņupīte (arī Kaņupe, Kaķupīte) ir 12 km gaŗa Lisas > labā pieteka Smiltenes, Raunas un  Priekuļu novados

Izteka - pie Žīguriem. Lejtecē tek plašajā Lias purvā, kas kā piemērota migrējošo putnu apmešanās vieta senāk varēja dot šo nosaukumu. Ietek Lisā uz austrumiem no Dzirkaļiem. Lielākā pieteka - Kameņupīte. Kaņupīti šķērso valsts autoceļš V232 (Daksti–Jērcēni–Rami), tās krastos atrodas Speiksti, Lisa. 

Kameņupīte ir 6,6 km gaŗa Kaņupītes > labā pieteka Smiltenes un Priekuļu novados. Ietek Kaņupītē Lisas purva teritorijā. Visā 6,6 garumā no-Regulēta. Kameņupīti nešķērso valsts autoceļi , tās krastos atrodas Purēnieši.


DZIRNAVAS - 1638.g. Rauna (Roneborg), Roze (Lubar), O, tv Livon. O. v. Rosen, pv J. Maskevvitzk; U; 1793.g. Roze (Lubar), U; 1938.g. Lisas dz., U, īp. K. Knoks; 

kartes sīktēls ar saiti uz Balticmap-


KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Valmieras novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


Sateces baseins no augšgala - <Spindaga + >Abuliņa; <Lazdu grava; >Puju strauts; <Dranda13 (>Cērtene); >Mailīte2,4 /Braslupīte; >Nārvelis10 -Slīpju ezers -Stulbis; >Alkāsu grāvis; <Nigra22 (>Knīpupīte; <Alkšņupīte /Brantupīte9 -Strantes ezers; Prūšu ezers; >Pelnanču upīte; <Mutulīte //Biksēja26 /Braslupīte (>Kulbāsu str.; <Zaķīšu grāvis; <Zīķupe)); >Melderupīte; <Lisa32 (<Sužupīte5; >Veģupīte6; >Kaivu gr.; <Sīkuļu novadgrāvis; >Kaņupe (>Idroļa ez.; >Kameņupe?); <Vaiģupīte; >Purva grāvis; Inca grāvis;  Pannas ez; <Palate2,7; Baznīcas ez. Dutkas ezers); >Pūrupīte; <Storupīte; >Vīksnene2,2 (>Mailīte); >Plauktu avots; <Mažupīte (>Spindupe); <Kalītes avots;  <Avota>Līkais grāvis; 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Smiltenes hes

Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens 1901.gadā pirmo reizi elektrībā pārvērta Abula upes ūdens spēku, ierīkojot vecā muižas ekā ūdens ratu ar ģeneratoru, kas atradās Vidus ezera krastā. 1913. gadā Līvens uzbūvēja tā laika modernāko hes Baltijā. 

1901. ga­dā uz­cēla pir­mo spēk­sta­ci­ju izveidojot Te­pe­ra eze­ru. Ūde­ni tur­bī­nai pie­va­dī­ja pa 0,8 km ga­ru pie­vad­ka­nā­lu. Kri­tums bi­ja 12 m, 60 kW jau­das tur­bī­na dar­bi­nā­ja 40 kW jau­das līdz­strā­vas ģe­ne­ra­to­ru. Elek­tro­sta­ci­ja ne­de­va gai­dī­tos re­zul­tā­tus. 1913. ga­da pa­va­sa­rī, ar fir­sta Lī­ve­na līdz­da­lī­bu, sāka un ru­de­nī pa­bei­dza Smil­te­nes jaun­ās hid­ro­elek­tro­sta­ci­jas bū­vi, kas bi­ja vie­na no mo­der­nā­ka­jām hes tā lai­ka Ei­ro­pā. Jaun­uz­cel­ta­jā spēk­sta­ci­jā, ku­ras kri­tums bi­ja 15 m, uz­stā­dī­ja 80 kW jau­das Fren­si­sa tur­bī­nu un 60 kW jau­das ģe­ne­ra­to­ru.

Spēkstaciju slēdza 1961. gadā, līdz 1999. gadā uzņēmīga ģimene atkal deva dzīvību vecajām turbīnām.

Smiltenes hes atodas Vecajā parkā pie viesnīcas Park hotel Brūzis. Šobrīd apskatāma jaunā privātā hes, kas uzcelta 1999.gadā.

Beidzamie šķēršļi uz upes ir Brenguļu dzirnavezers un alus brūzis vēsturiskajā ēkā. Dzirnavas reģistrētas jau otrajā zviedru revīzijā 1638.g. - Brenguļu p., Brenguļi (Wrangelshof), tās nedarbojas, ir izpostītas, tagadējais valdītājs M.Strubergk, poļu laikā vadījis Rackzinskii;

Lapas noformējumam foto Valdis Vanags, aktīvās atpūtas centrs Baiļi, Valmiera

Baiļi.lvsaite uz Baiļu sporta centru

Vides būšanas

Saistībā ar 2003.g. sauso vasaras notika zinātnieku izbraukuma sēde Smiltenē. Par to pilnībā lasāms LV publikācijā 15.05.2003. Saistošākais fakts, ka kolchozu laikos bija domāts papildināt Abula ūdens daudzumu no Rauzas. Rokamais kanāls būtu 1,7 km gaŗš. Minēts arī par ekoloģisko, un ne tikai sanitāro, caurplūdi. 

sateces baseina shēma

SAGATAVES-

<Abuls52; >Alkāsu grāvis; <?Avota; <Dranda13 (>Cērtene); <Lazdu grava; >Līkais grāvis; 

<Lisa26 (>Veģupīte; <Sužupīte; >Kaivu gr.; <Sīkuļu novadgrāvis; >Kaņupe (>Idroļa ez.; >Kameņupe?); <Ješku grāvis; <Vaiģupīte; >Purva grāvis; Inca grāvis; Dutkas ezers;  Pannas ez; <Palate2,7 (-Palates ez.); Baznīcas ez.); <Mažupīte (>Spindupe); <Mailīte; >Melderupīte;

<Mutulīte //Biksēja26 /Braslupīte (>Kulbāsu str.; <Zaķīšu grāvis, <Zīķupe); 

<Nigra22 /Lābzna; (Prūšu ezers- >Pelnanču upīte7; >Knīpupīte; <Alkšņupīte /Brantupīte -Strantes ezers); >Nārvelis10 -Slīpju ezers -Stulbis; >Puju strauts; <Storupīte; <Vīksnene2,2 (>Mailīte); <Kalīšu avots;

*PRECIZĒJUMI veikti 2015, gada Saulgriežos Edvarda Laura pajumtē Brenguliešu Upmaļos.

Trikātā < Abula krastā Lipšu kalna (Gaismaskalns) pakājē Burvju avotiņš, bijis? 


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Salīzināšanai ~

Mažupė – upė Pakruojo ir Pasvalio rajonuoseMūšos dešinysis intakas. Jo ilgis – 37 km, baseino plotas 162 km². Prasideda ties Tarvydais, 8 km į pietryčius nuo Rozalimo. Teka į šiaurės vakarus pro Joniškėlį. Įteka į Mūšą 72 km nuo jos žiočių, ties Narteikiais, 3 km į šiaurės rytus nuo Joniškėlio.

Visa vaga yra sureguliuota; plotis 5 – 6 m, gylis 0,3 – 1,4 m. Vidutinis nuolydis siekia 0,88 m/km. Srovės greitis 0,1 – 0,3 m/s. Vandens debitas žiotyse 0,84 m³/s. Upėvardis kilęs nuo žodžio mažas („nedidelis, menkas apimtimi“). Intakai - < kairieji: Lieknelis, Dubija; > dešinieji: Šakynė, Vingrelis, Meškerdys.

Brenguļu ūdensdzirnavu zīmējums no Johana Cristofera Broces. 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība A/L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .