Slocene ar pietekām ~
Sloucene ir (bija) LIELUPES < kreisā pieteka Zemgales ziemeļrietumos no Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotā līdzenuma uz Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu. Augšgals veidojies pieledāja ielejā kura bija saistīta ar mūsdienu Abavas senieleju. PAPILDINĀTS - 11.03.2021.
pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
km | metri | m/km | mvjl. | regulēta | km² | km³ | ||||
SLOCENE | 44* | Pulkaine | 58 | ? | 19,5 km | izcelsme |
* garums, - izteka - ieteka - PĀRMĒRĀMI!
Lai arī no Kaņiera ezera viss caur slūžām aiztek tieši uz Rīgas līci, tradicionāli turpināsim Sloceni pie-liet Lielupei. Līdz ar vecupes liktenim nolemto VecSloceni un Ķemeru Vēršupīti, cauri Slokas ezeram.
Augštecē mēdz saukt arī par Vēžupi (kas gan ir pirmā > labā pieteka), bet starp Valgumu un Kaņieri par Pulkaini. Upes sākums atrodas ļoti tuvu Abavai uz Tumes un Degoles pagastu robežas. Tek cauri Tukuma novada vidusdaļai, caur Tukumu un Valgumezeru Engures novadā, caurtek Kaņiera ezeram (wiki). Nevar izveidot ieleju pamatiežu virsmas tuvuma dēļ. Ieteka Lielupes 28. km. Plūduma raksturs mainījies kopš Kaņierim izraka tiešu savienojumu ar jūru. Tamdēļ lejteci no Duniera ezera līdz Lielupei dēvē par Vec-Sloceni.
Vēstures avotos atrodams arī upes nosaukums Sloka un Sloce. Piekrastes zvejnieku izrunā - Slocis. Nosaukuma izcelsmi viennozīmīgi saista ar putnu `sloka` Scolopax rusticola, kā vārdā arī dzimtas nosaukums 31 putnu sugai.
KO RAKSTA CITI - Upe veidojusies apmēram pirms 12 000 līdz 13 000 gadiem, kad no šīs teritorijas atkāpās pēdējie ledāji. Ledus laikmeta beigu posmā upes straume gāja pretējā virzienā, respektīvi, no austrumiem uz rietumiem. Veidošanas stadijā tai bija ledus gultne. Šajā periodā izveidojās terases, kuras ir aplūkojamas arī šodien. (Tukuma ģeografija...)
Apgalvojums ka "..šajā laika posmā kopā ar Abavu bija lielākā upe tagadējās Latvijas teritorijā" ir apstrīdams. Terases - bet tās nav salīdzināmas ar Daugavas senieleju, kura tad arī piegādāja ūdeni pieledāja ezeram tagadējā Zemgales līdzenumā.
Moku strauts, Sudmaļupīte (augštecē Skāmaņupīte) ir Slocenes < kreisā pieteka Tukuma novadā. Izteka - uz rietumiem no Vecmokām. Caurtek Jaunmoku dzirnavu ezeru. Ietek Slocenē pie valsts autoceļa A10 (Rīga—Ventspils). Upīti šķērso valsts autoceļi V1446 (Tukums–Milzkalne–Smārde–Slampe), A10, kā arī dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II. VĒRTUMI - <Skamaņu pilskalns; < avoti;
Skujupīte (arī Skuja, Skujupe) ir 20 km gara Slocenes > labā pieteka Tukuma un Engures novados. Izteka - pie Ozolpils. Ietek Slocenē lejpus Mazezera. Skujupīti šķērso valsts autoceļi A10 (Rīga—Ventspils), V1475 (Ozolpils–Kalēji–Smārde) un V1446 (Tukums–Milzkalne–Smārde–Slampe), kā arī dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II.
Ratnieku strauts ir Vašlejas < kreisā pieteka Tukuma novadā. Ietek Vašlejā pie Praviņu kapiem. Lielākā pieteka - Rēpiņu strauts. Upi šķērso valsts autoceļi V1101 (Dobele–Lestene–Tukums) un V1454 (Pičas–Praviņas–Kārtiņi), tās krastos atrodas Kārtiņi un Valeikas.
Starpiņupīte, saukta arī par Kaņiera kanālu, ir nepilnu kilometru gara, 17. gadsimtā izrakta un 19. gs. padziļināta Kaņiera notece uz Rīgas līci ezera līmeņa pazemināšanai. Pa Starpiņupīti uz jūru tiek novadīti Slocenes un
Kaņiera pieplūdes ūdeņi. Ūdens līmeņa regulēšanai un brīvas zivju
migrācijas nodrošināšanai 1965. g. izbūvētas slūžas. Krastos atrodas
apdzīvotā vieta Lapmežciems. Kanālu šķērso autoceļš P128. Kupeskalnu dabas laipa, jeb civilizēta izeja liedagā.
Vecslocene - vēl Kurzemes hercogistes laikā
tā bija kuģojama upe un tika izmantota kā ūdens satiksmes ceļš. Dažādās
vietās un laikos pie tās ir bijušas dzirnavas, cepļi. Poļu-zviedru kara laikā
zviedru karaspēks pie upes 1605.-1608. gadā uzcēla skansti. 20.
gadsimta sākumā tika izrakts savienojums starp Kaņiera ezeru un Rīgas
līci (Starpiņupīte) un Slocenes upes ietece no tā brīža ir Kaņiera ezers (wiki).