kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-Siena upe, jeb tā kas Zilupe... 

Sīnupe, Sienāja (kļūdaini iegājies Zilupe) ir Latvijas robežupe, ar pietekām Latgales augstienes austrumos Dagdas un Rāznavas paugurainē, Mudavas zemienes Zilupes un Issas līdzenumā, Mudes-Veļikajas < pieteka.                              PAILDINĀTS - 13.06.2018.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 SĪNUPE 195 (80)Zilupe  (30)    55,5 km2040 (758,8)  (0,16)simboliska robeža

Plūst caur Baltkrievijas, Latvijas (Zilupes un Ludzas novadu) un Krievijas teritoriju. Sākas purvā Rietumos no Osvejas ezera Vitebskas apgabalā Baltkrievijā. 12 km garā posmā upe ir Latvijas un Baltkrievijas un Latvijas un Krievijas robežupe. Tālākos 59 km Zilupe tek pa Latvijas teritoriju līdz Zilezeram, kur, pēc tā noteces uzņemšanas, 9 km garumā atkal ir Latvijas un Krievijas robežupe līdz Rūbeža upei.

Latvijas teritorijā Zilupe tek pa Zilupes līdzenuma D daļu, lielākā daļa tās pieteku atrodas Dagdas un Rāznavas paugurainēs. Izņemot nelielu posmu lejpus  Plusonas ietekas, kur upei ir izteikta ieleja, Zilupe tek pa līdzenu, purvainu apvidu Z virzienā. Baseins ezerains. Latvijas teritorijā upes platums ir 10-15 m, lejpus Krasnogorodskas - 30 m. Tālāk Zilupe tek pa Krievijas Pleskavas apgabala  teritoriju, kur pie Rešetiem ietek Mudavā

Regulēta no 65,89 km (VNĪ dati) - 55,5 km, 1964.g. un 1976.g. Hidrometereoloģisko novērojumu stacija upes 161. km darbojas kopš 01.05.1970. Upi šķērso autoceļi A12 (Latvijā), M20, A117 (Krievijā). 

Zilupē Zilupes dz., U, T, w, v, z, c, īp. a/s "Grauds" (A.T.85). 

Noformējumam izmantots Zilupes TIC attēls - 

Labās > pietekas - >Ņiavieryca (Bel); >Studenka6,3; >Pernovka11; >Perļinka; >Ludinka; >Verša; 

Kreisās < pietekas - <Plisunka13; <Aglonka5; <Verbovka7; <Istra39; <Pūdupe7; <Jučovas //Jučevas strauts12; <Kurjanka11; <Rūbeža upe11; <Drujanka; <Molosojka; <Kļučevatka; <Voroga; <Pūdupe13; 

Sigurds Rusmanis, Neiepazītā Latvija - "Pasienes pagasts atrodas pie pašas Latvijas robežas. Tiem, kas šķērsojuši Lietuvas robežu, varbūt palicis atmiņā uzraksts "Pasiento zona" (pierobežas zona). Taču Pasienes pagasts ro­bežo nevis ar Lietuvu, bet ar Krieviju, tas atrodas Ludzas rajo­nā. Tātad skaidrosim nosaukumu? Prievārdam "pa" ir tāda pat nozīme kā Lietuvā: piem., Panevežvs ir "vieta pie Nevēžas upes", upes, kur nav vēžu. Pasiene - sens baltu vārds, "vieta pie sie­nas". Izteiktas domas, ka upe, kas šķērso pagastu, senāk sauku­sies Siena, kas krieviski saukta par "Siņiju", atgriežoties pie lat­viskā - Zilupe. Un tiešām, braucot gar robežu, redzam, ka Lat­vija te paceļas virs Krievijas kā siena, mēs redzam tālu pāri ro­bežai". 


Izrādās Sienas upes nosaukuma pārvērtības meklējamas arī poļu materiālos. veselīgi palasīties dažādās mēlēs..! 


PAŠI ZILUPIEŠI RAKSTA - http://zilupe.lv/turisms/dabas-objekti/siena-upe-vai-zilupe/ 


Pernovka (krievuПерновка) ir Latvijas un Krievijas robežupe Zilupes un Ciblas novados

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

PERNOVKA 11 (10) 11,5   Sofijskas ezers116,2  43,8 (12,5)  

Iztek no Sofijskas ezera Krievijā lielā purvu masīvā. Tek pa mežainu un purvainu apvidu galvenokārt ziemeļrietumu virzienā; 10 km garumā ir valsts robežupe. Kādreiz bija SĪNUPES -Zilupes pieteka, tagad, pēc kanalizācijas jeb iztaisnošanas, faktiski ietek Zilezerā pa Sienupes vecupi. Vairākas nelielas pietekas, galvenokārt meliorācijas novadkanāls. 

Plisunka (arī Plusona) ir Sīnupes < kreisā krasta pieteka Ludzas un Zilupes novados

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 PLISUNKA 13Plusona   Plisūns  15010,69  82,8 

Iztek no Plisūna/Plusona ezera Istras pagastā. Kļūdaini reizēm par Plisunkas augšteci tiek uzskatīts Zeiļovas strauts (sākas no Zeiļovas ezera, un rodas 27 kilometri!). Tek austrumu virzienā pa mežainu apvidu. Pa ceļam uzņem Ilza un Pintu ezeru ūdeņus. Ietek Sīnupē pie Kausas pilskalna. 0,2 km no ietekas. Regulēta 1961.g. Plisunku šķērso autoceļš P52, lielākā apdzīvotā vieta krastos — Šuškova. DL Grebļu kalns;

Lielākā pieteka - Zeiļovas strauts; >Patmalīšu upe6; 

Istra (arī Istrenka) ir Sīnupes <kreisā krasta pieteka Ludzas un Zilupes novados. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ISTRA 39 Istrenka 34,3  Dziļezers 145,4  272  

Sākas iztekot no Dziļezera Ludzas novada Istras pagastā pie Vecslabadas, kur noteci ietekmē dzirnavu aizsprosts. Augšgalā uzņem vairāku lielu ezeru noteci. Upe tek uz ziemeļiem līkumojot met lielus lokus. Tek pa Latgales augstienes Dagdas un Rāznavas pauguraini, lejtece Zilupes līdzenumā. Kritums nevienmērīgs no 2,2 m/km līdz 0,2 m/km. Baseinā 23 ezeri. Ietek Sīnupē lejpus Zilupes pilsētas. Vēsturiskie istras un Briģu pagasti. 

Tecējumā šķērso autoceļus V545 (divreiz, Lauderi—Vecslabada—Šķaune), V514 (Duboviki—Lauderi), V517 (Pakalni—Lauderi—Ploski), A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)), P136 (Ludza—Brigi—Zilupe), kā arī dzelzceļa līniju Rēzekne II—Zilupe

Lielākās pietekas - >Grīva6; <Gumineicas upīte; <Lauderu upīte10; 

DZIRNAVAS bijušas - Civcišu dz., U, īp. J. un V. Avseji; Meļniku dz., U, īp. Helene Kosolapova; Briģu , Sviļevas dz., U, M, īp. M. Jurevičs; (A.T.85) 

 Dabas liegums Istras ezers;

DP Istras pauguraine,

 

VĒRTUMI -

pie Meļņikiem Gorodišķe pilskalns ezera krastā

Rudavā dzimis skolotājs un literatūrzinātnieks Vitolds Valeinis. 

Istras pagasts (LKV-1932) - ezeri: Istras, Plisūnas, Ļauderu, Dzīlājs (Dzilzis), Ķīšezers, Kaušezers, Melaku, Gusaku, Audeļu, u.c., Pugača? Senatnē `Istras` vārdā sauca Donavu... 


Pilskalna zīmējums no Ernesta Brastiņa Latgales pilskalni, 1935.

Grīva ir Istras > labā pieteka Zilupes novadā. Garums 6 km. Sākas netālu no Dubovikiem, plūst ziemeļu virzienā, līdztekus Sīnupei. Augštecē iztek no Zaļesjes un caurtek  Sovānu ezeru. Ietek Istrā pie Zilupes pilsētas, netālu no Istras ietekas Sīnupē. Visā garumā regulēts novadkanāls. Lejtecē šķērso autoceļus A12, P52 un dzelzceļa līniju Rēzekne II—Zilupe. Apdzīvotās vietas upes krastos: Duboviki, Zaļesje, Sovāni, Surbeļi, Zilupe


Gumineicas upīte (arī Gumenicas strauts, Gumeņicas strauts, Gumineicas strauts) ir Istras < kreisā pieteka Ludzas un Zilupes novados. Garums 15 km. Sākas Ludzas novada Rundānu pagastā, netālu no robežas ar Zilupes novada Lauderu pagastu. Plūst austrumu virzienā pie Koņovas šķērsojot autoceļu V517 (Pakalni—Lauderi—Ploski). Ietek Istras upē netālu no Pīteriem. Apdzīvotās vietas upes krastos: Vacumnīki, Koņova, Gumineica, Pīteri


Lauderu upīte (arī Lauderu strauts) ir upe Zilupes novadā, Istras < kreisā pieteka. Garums 10 km. Iztek no Lauderu ezera pie Lauderiem, šķērsojot autoceļu V517 (Pakalni–LauderiPloski). Plūst dienvidu virzienā, ietekot Istrā. 


Rūbeža upe (arī RobežaRubežakrievuРубеж) ir Latvijas un Krievijas robežupe

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ROBEŽA 8 (11?)  6,5 Peiteļa ezers  107,8  62,7 (36,1) 

Izvietojusies Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Ciblas novada Līdumnieku pagastā un Krievijas Pleskavas apgabala Krasno-gorodskas rajonā. Sākas no Peiteļa ezera, tek pa mežainu, purvainu apvidu galvenokārt austrumu—dienvidaustrumu virzienā. Upe visā garumā regulēta, taisnota; visā garumā robežupe. Ietek SĪNUPĒ -Zilupē augšpus Astaševas (Krievijā).


Kurjanka ir upe Ciblas novada Līdumnieku un Ciblas pagastos.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 KURJANKA 11  8  Akašu purvs 111,78,85  52,6 

Sākas no grāvju sistēmas Akašu pūrā dienvidrietumos no Akašiem. Tek pa mežainu apvidu galvenokārt ziemeļu un austrumu virzienā. Ietek SĪNUPĒ -Zilupē lejpus Zilezera. Upe visā garumā regulēta, taisnota. Vairākas nelielas pietekas, galvenokārt meliorācijas novadkanāli. Regulēta 1968.g. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Krivandi




Sienupes sateces baseins -

<SĪNUPE //Siņaja /Zilupe (>Naverica (Bel); >Studenka; >Pernovka11; >Perļinka; >Ludinka; >Verša; <Plisunka13 (>Perekops -Plisūns- >Patmalīšu upe); <Aglonka //Podupe; <Verbovka7; <Istra39 (<Cegeļņa -Audzeļu ezers; <Gumineicas str.; <Zeiļovas strauts (<Anapoles str.); <Lauderu strauts11 (<Korņevkas str.); Grīva6); <Pūdupe7; <Jučovas strauts12; <Kurjanka11; <Rūbeža upe11 -Peiteļa ezers; Holodnijs strauts; <Koršupe; 



SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .