Ūdru upe ~ tas būtu latviski...
Ūdrāja, Iudrupe, saukta arī Utreja, (Rītupe kļūda) ir Mudavas kreisā pieteka Narvas lielbaseinā, augštece Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Zilupes līdzenumā. Latgaliski upe saucama - Iudrupe (Ūdru upe, `ūdrs` - dzīvnieks) PieLABOTS - 26.10.2020.
pamatnosaukum | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašaIs |
km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
ŪDRUPE | 176 (56) | Ūdrāja | 49 | 0,74 | Meirānu ezers | 3012 (1442,7) | 0,6 | A robežas simbols... |
Izteka ūdenšķirtnē ar Aiviekste baseina Rēzekni Rēzeknes rajonā pie Bērzgales, gals Abrenes nolaidenumā. Krievijā, bijušajā Latvijas teritorijā Abrenē upe tek pa Mudavas zemieni uz ziemeļiem. Ietek Mudavā no kreisa krasta ~10 km lejpus Ostrovas. Upe ir stipri līkumaina, ar plašām palienēm un daudzām vecupēm, vietām regulēta. Baseina augšgalā lieli ezeri. Stipri aizaugusi, galvenokārt ar meldriem un glīvenēm. Daudz parasto upes zivju. Ūdens?kritumam (wiki) izmantojama no Stiglavas (Mērdzenes pagasts). Upei tuvumā ir Sanktpēterburgas — Varšavas dzelzceļa līnija un autoceļš, kas to vairākkārt šķērso. Kritums Latvijā 49 m (0,74 m/km). Upes īstenais nosaukums ir Ūdrāja, kas vēlāk krieviskots uz Utroja un pārtulkots atkal latviski uz Rītupe...
Vēsturiskie Bēŗzgales, Mērdzenes un pagasti;
Lielākās pietekas - < kreisā Ludza //Lža156, <Strauja24, > labā Ziblas strauts; Lejpus Abrenes upē ietek pa > Lada (Ledupe).
DZIRNAVAS - Mērdzenē, Mežernieku dz., U, īp. T. Sarkans; Mikalavas dz., U, īp. M. Pugovičs; Pudinavas dz., U, M, īp. J. Dundurs; Baltinavas, U, T, z, c, Ip. P Kiaska; Pazlauga dz., U, īp. H. Vizulis; (A.T.85)
Cirma ezers; - Undupīte; Vasarānu upīte; Sv.Jāņa upīte;
Šņitka, 13,44 km garš kanāls kurš 2017.g. Rudzu laikā izveidoja "Kārsavas Rumbu" pār šoseju A13. Iepriekš bija jau norādes... saite old.Kārsava.
Strauja ir Ūdrupes kreisā < pieteka Ciblas un Kārsavas novados.
pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
STRAUJA | 24 | 144,1 | 121 | 0,024 |
Iztek no dīķiem dienvidaustrumos no Pušmucovas. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Ūdrupē pie Mazās Zeļčovas. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Pušmucova un Mērdzene. Upi šķērso autoceļš P49. Dzirnavas - Miltukalna dz., U, M, īp. Lūcija Blažēvica; (A.T.85)
Lielākās pietekas - >Locupeite; >Kreiču strauts; >Baranovkas grāvis;
Ludza (arī Ilža; krievu: Лжа) ir upe Latvijā un Krievijā. Iztek no Lielā Ludzas ezera, tek pa Zilupes līdzenumu uz Mudavas zemieni.
pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
LUDZA | 156 (29) | I ļ ž a | 133 (42)* | L.Ludzas ezers | 136 | 1570 (919) | 0,26 |
*- kritums precizējams. Sākotne ezeros Rēzeknes pazeminājumā. Aiz Ciblas atstāj Latgales augstienes nomali un ieplūst zemienē pa lēzenu ieleju. Latvijas un Krievijas robežupe apmēram 80 km (lielāko daļu anektētajā Abrenes apriņķī) patreizējā robeža 27 km garumā. Latvijas teritorijā un pa robežu upes gultne lielākoties regulēta (taisnota); pie Felicianovas ierīkota ūdenskrātuve (bijušās Eversmuižas dzirnavas), darbojas divi hes. Ietek Udrājā (Rītupē) pie Goļņevas. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Felicianova, Cibla, Goliševa (Latvijā) un Borousi (Krievijā).
Lielākās pietekas - <Čodarānu upe26 /Rūbežneica; >Djatlovka19; <Kondrotu strauts; <Saltupīte; <Silagaiļu strauts; Iņņica25; Ulovica;
un vairāk kā 25 sīkas ~ 1km. / baseinā 18 ezeri kopplatībā 16,3 km² .
Vēsturiskā loģika pamato uzskatu, ka caur Latgales ezeriem pa upēm gājuši satiksmes un tirgotāju ceļi. Iespējams arī lai apietu Dinaburgas cietoksni (1227 Naujenē). Arī atrasto senlietu plašā dažādība apliecina daudzpusīgus kultūras sakarus. Kopš 2015. līdz 2021. gadam notiek arheoloģiskie izrakumi, pētījumi, publicēšana.
DZIRNAVAS Ciblas pagastā - Eversmuižas dz., U, T, w, īp. M. Plēns; Felicianovas dz., U, M, w, v, z, īp. M. un V.Plēns; Fronopoles dz., U, īp. Izglītības ministrija; Kubulovas dz., U, M, w, v, īp. A. Liņavskis; (A.T.85)
Shēma no grāmatas Ludza pirms Ludzas, Juris Urtāns, izdevniecība Nordik 2015.g.
Visus izdevniecības izdevumus var iegādāties Senču ielā 4-209.
Pilda (latgaliešu: Pylda) ir upe Rāznavas paugurainē, Ludzas novadā, Pildas pagastā un tek galvenokārt ziemeļu virzienā.
pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
PILDA | 36 | Ilža | 46,6 | ezerā | 180,4 | 324,6 | 0,065 |
Pirms Brodaižas ezera ietek Kazeņa ūdenšķirtnē ar Daugavas > Sariju. No iztekas līdz labā krasta pietekai Aunejai saucas Rūbežneica (Robežniece; 9 km gara). Tālāk posmā līdz Pildas ezeram saucas Iļža (Ilža; 10 km gara) un dienvidos no Pildas ciema tek cauri Ostrovas un Šķirpānu ezeriem. Pēc Pildas ezera upe dažkārt tiek saukta par Isnaudu. Ietek Lielajā Ludzas ezerā pie Kreičiem. Upi šķērso autoceļi A12 un P49, kā arī Rēzeknes—Zilupes dzelzceļš. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Ņukši, Pilda un Isnauda. baseinā 42 ezeri 18,2 km² platībā.
Lielākās pietekas - > Auneja 10 km; < Kiudolica22 km; < Porkaļu upīte12;
Kiudolica (arī Kivdolica, Kiudaleica) ir Pildas < kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novados.
pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
KIUDOLICA | 22 | 37,8 | 91,7 |
Sākas no dīķiem pie Mukoniem Kaunatas pagastā. Tek galvenokārt ziemeļu virzienā pa Rāznavas pauguraini, uzņemot apkārtējo ezeru ūdeņus. Līdz pietekai no Šostu ezera saucas par Kozupi. Vidustecē tek cauri Kiudalovas un Tribuku ezeriem, lejtecē — Rauzu ezeram. Ietek Pildā pie Rauziem. Upi šķērso autoceļš P49, lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Kivdolova. 23 nelielas pietekas, lielākā — Gaveiku upīte.
PILSKALNI - > Pentjušu; > Divkšu; <Porkaļu Gorodoks; < Solomenku; < Gorku; > Silovu;
Lielā Ludzas ezera baseins - (DA) >Istalsna20 /Ļadina (<Rudzeišu strauts); (D) >Pilda36 /Iļža (>Auneja; <Rūbežnīca - Brodaižu ez. (>Kazeņa); <Porkaļu upīte (>Poganka); >Leidiukšņa17 -Leīdiukšņa ez. (>Kalaša str.; >Diukša -Nirzas ez. (<Raipoles str.) <Kuharenku str.); <Kiudolica -Aprūbs; (<Kara upe -Šosta ezers; >Dziļūts); (R) <Plītnīca -M.Ludzas ezers - Zvirgzdenes ezers (<Stauka- Cirma ezers (>Undupīte; <Vasarānu upīte (>Sv.Jāņa upīte))); (>Garbara -Runtorta ez. (>Runtorta (<(Bataru strauts -Dukanu ez.- <Zeiļu strauts); <Pabarga)); Poldera kanāls; Pilsētas kanāls?
Dabas liegums Kreiču purvs saite- DA pārvaldes vietnē | Lielisks piedāvājums 12`km laivā līdz Ludzai - B I J A 2018.g. http://turisms.ludza.lv/?cat=177&lang=lv | VĒRTUMI KRASTOS - Lielā Ludzas ezera krastā - akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta iedzīvotāju Kreiču apmetne (3. g.tk. vidus p.m.ē. - 2. g.tk. vidus p.m.ē.) un Ķīšu pilskalns. |
Lada (krievu: Лада) ir Rītupes > labā pieteka Latvijā un Krievijā.
pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
LADA | 40 (2,9) | 262 (30,1) |
Sākas no grāvju sistēmas Kapačovas mežā rietumos no Morozovkas ciema Malnavas pagastā. Tek pa Mudavas zemienes Utrojas nolaidenumu. Augštecē upes gultne regulēta. 1,4 km garumā Latvijas un Krievijas robežupe. Ietek Rītupē pie Vasjkinas ciema lejpus Pitalovas.
MUDAVAS < kreisās pietekas RĪTUPES sateces baseins -
<Ūdrāja //RīTUPE //Utroja -Meirānu ez. -Micānu ez. (>Vornaišu upīte; Červonkas?); (>Leidaceite -Leidaceits; >Baltānu str.; <Janiku str.; <Lendzeišu str.; Steporu str.; <Avženka //Mižovka; >Strauja24 (>Locupeite; >Baranovkas grāvis); >Zeļčavas str.; <Moseju str.; <Ijevkas str.; <Šņitka; >Ziblas strauts14 (>Žibas strauts); >IĻŽA //Ludza156 (>Robeža; >Djatlova19; <Saltupes str.; >Kondrātu str.; >Iņņica25; >Ulovka; <Čodarānu upe26 (<Rūbežnīca; <Silgaiļu str. (<Viļceņupe); <Kreicu str.)); >Lada //Ledupe; <Kūkova//Kuhva107 (Pazlauga10; Supenka21; Rika31 (Stiglava); Lodumka25); <Vēda83 (>Kira; <Opočna; <Voroža; <Liepna);
Brīvības cīņu epizode 1920.gada janvāra vidū -
(..) mēs bez zaudējumiem sasniedzām Malnavas muižu, bet atjēdzies ienaidnieks atklāja pa muižu stipru ložmetēju uguni. Lodes svilpdamas kapāja koku zarus un atsitās ēku sienās. Ģen. Balodis, kā īsts karavīrs, neizrādīja ne mazāko uztraukuma pazīmju, lai gan stāvoklis, ienaidniekam atjaunojot pretuzbrukumu, varēja būt mums liktenīgs. Ienaidniekam bija viegli nogriezt mums atiešanas ceļus un mums atliktos vienīgais doties zem ienaidnieka labi mērķētās uguns dziļā sniegā pa Ūdrupes līdzenām pļavām Kārsavas stacijas virzienā. Bet lielinieki nezināja, ka tepat viņu tiešā tuvumā atrodas bagāts kara laupījums — Latvijas armijas virspavēlnieks līdz ar sabiedroto militāriem priekšstāvjiem. 1931.02.20 Latvijas Kareivis
SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU
Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!
pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
|
Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš